FONDESURCO

funding gap emerging markets

Portāls FONDESURCO, kas tika dibināts 1994. gadā, sāka savu darbību ar divu vietējo nevalstisko organizāciju - CEDER un DESCO - atbalstu, kuras abas ir orientētas uz lauku sektora attīstību. Uzņēmums specializējas lauku mikrofinansēšanas jomā, nodrošinot piekļuvi finanšu pakalpojumiem cilvēkiem, kas ir izslēgti no oficiālās finanšu sistēmas, un neaizsargātiem segmentiem.

Lai paplašinātu pārklājumu un padziļinātu savus pakalpojumus, 2015. gada februārī FONDESURCO kļuva par krājaizdevu un kredītkooperatīvu. Tas ļāva uzņēmumam sniegt tādus pakalpojumus kā, piemēram, uzkrājumi, pārskaitījumi, apdrošināšana un pakalpojumu apmaksa u. c. Pašlaik FONDESURCO ir vairāk nekā 40 tūkstoši biedru, un tā 29 aģentūrās Peru, kas atrodas 6 pilsētās, uzņēmums sniedz finanšu un nefinanšu pakalpojumus lauku un pilsētu attīstībai: Arekipa, Lima, Moquegua, Ayacucho, Puno un Huancavelica.

Vispārīga informācija

AizņēmējsCooperativa De Ahorro y Credito FONDESURCO
ValstsPeru
Galvenais birojsArequipa
Websitehttps://www.fondesurco.pe/
Dibināts 4 Februāris 2015
Aktīvs vietnē Lendahand kopš 2 Jūlijs 2023
Credit ScoreB

Finanšu informācija par 2023-03-31

Pārskats par portfeli€20,552,561
Aizņemto līdzekļu īpatsvars88.00%
Norakstīšanas koeficients pēdējos 12 mēnešos0.60%
% nokavēto ieguldījumu summas (> 90 dienas)8.00%

Par Peru

Peru atrodas Dienvidamerikas rietumu daļā un robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli. Peru ir vairāk nekā 33 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 7 miljoni dzīvo lauku apvidos, un saskaņā ar Peru Nacionālā statistikas un informātikas institūta datiem 39,7 % lauku iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un 12,1 % dzīvo galējā nabadzībā. Peru valdība ir demokrātiska, decentralizēta un organizēta saskaņā ar varas dalīšanas principu. Ir trīs varas: Izpildvara, likumdevēja vara un tiesu vara; katra no tām ir autonoma un neatkarīga. Ekonomikas politiku pārvalda Peru Centrālā rezervju banka (BCRP), kas ir autonoma un neatkarīga, starptautiski atzīta struktūra. Finanšu sistēmu regulē Banku un apdrošināšanas uzraudzība (SBS), bet vērtspapīru sistēmu regulē Tirgus un vērtspapīru uzraudzība (SMV). Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) ir uzrādījis nozīmīgus ekonomiskās izaugsmes periodus, izceļoties kā vienai no Latīņamerikas valstīm ar vislielāko dinamismu un ekonomisko spēku, tādējādi atspoguļojot pozitīvu vidējo gada izaugsmi pēcpandēmijas periodā; saskaņā ar BCRP 2022. gadam tiek prognozēts 2,9 % pieaugums, kura pamatā ir lauksaimniecības, ogļūdeņražu, pakalpojumu un apstrādes rūpniecības nozares; 2023. gadam tiek prognozēts pieaugums no 2,9 % līdz 3 %. Pašlaik Peru ir noslēguši tirdzniecības nolīgumus ar tādām pasaules lielākajām tautsaimniecībām kā Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna vai Eiropas Savienība. Turklāt tā pieder tādiem tirdzniecības blokiem kā Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības forums (APEC) vai Klusā okeāna alianse.

Pēdējais finansētais projekts